Cilvēki ir kolektīvas būtnes. Vidēji astoņas no 24 stundām dienā mēs pavadām darbā. Ja atņemam laiku, kas pavadīts miegā un ceļā uz darbu un no darba, kļūst skaidrs, ka mūsu "īstā" ģimene bieži vien ir nevis mājās, bet gan darbā 😊. Tāpēc labas attiecības ar kolēģiem ir ļoti svarīgas.
Atzīsim taisnību: mūsu draugi parasti ir cilvēki no studiju laikiem vai kolēģi. Tie ir cilvēki, kurus mēs ļoti labi pazīstam. Mēs zinām, kā viņi uzvedas dažādās situācijās, viņu uzvedība ir paredzama, un mēs nebaidāmies ļaut viņiem tuvoties un integrēt viņus savā dzīvē.
Bet ko īsti nozīmē draudzības veidošana ar kolēģiem? Vai ir vairāk priekšrocību, vai arī trūkumi atsver priekšrocības? Šajā diskusijā es vēlos aplūkot abas puses un noskaidrot, vai draudzība darba vietā patiešām ir izdevīga vai arī tā var radīt vairāk problēmu. Ir svarīgi atrast pareizo līdzsvaru un saprast, kā var apvienot profesionālās un personīgās attiecības, neapdraudot profesionalitāti.
Ieguvumi no draudzības ar darba kolēģiem
Daudzi cilvēki tagad teiks, ka draugu turēšana darbā nav nekādi trūkumi. Veselīga, draudzīga atmosfēra darbā ir brīnišķīga. Kolektīvā, kurā valda savstarpējs atbalsts un draudzīgas attiecības, ir daudz patīkamāk strādāt nekā strīdīgā birojā. Draudzība darbavietā sniedz vairākas nenoliedzamas priekšrocības:
- Uz darbu jūs nedodas kā uz soda nometni, bet gan draugu pulkā, kas piepilda darbu ar prieku un pozitīvām emocijām.
- Nesaprašanās darba lietās ir retāk sastopamas, kas veicina lielāku produktivitāti.
- Sarežģītos brīžos jūs saņemat atbalstu un palīdzību, kolēģi dalās ar jūsu problēmām un sniedz padomus, kā rīkoties kritiskās situācijās.
- Visas uzņēmuma ballītes un profesionālie svētki notiek patīkamā atmosfērā. Kopā ar līdzīgi domājošiem cilvēkiem vienmēr ir jautri un interesanti.
Otra medaļas puse
Viss varētu būt tik jauki, ja nebūtu mazā "bet". Lai cik klišejiski tas neizklausītos, bieži vien starp mīlestību (vai mūsu gadījumā - draudzību) un naidu ir tikai smalka robeža. Vēl vakar labākie draugi vienā naktī var kļūt par rūgtiem ienaidniekiem. Šādos gadījumos vilšanās, strīdi un pat atklāts konflikts ir neizbēgami. Kad komandas saliedētība sabrūk, darbs kļūst nepanesams.
Konfliktā neizbēgami tiek iesaistīti arī citi kolēģi, un viņiem nākas nostāties vienā vai otrā pusē vai distancēties. Šādai dinamikai ir negatīva ietekme uz visas komandas produktivitāti. Un, ja darba rezultāti samazinās, tas noteikti nepatiks priekšniekam.
Vēl viens svarīgs punkts ir personisku jautājumu apspriešana ar kolēģiem. Ja uzticat viņiem intīmus noslēpumus, kurus nevēlaties publiskot, tas slēpj risku. Ja draudzība beidzas, šie noslēpumi var kļūt publiski pieejami, un jūs pēkšņi komandā kļūstat par svešinieku.
Apsverot draudzības uzturēšanu darbavietā, nevajadzētu aizmirst par šiem riskiem. Mēģiniet atrast līdzsvaru starp tuvību un profesionalitāti, lai neapdraudētu darba atmosfēru.
Secinājums
Ja darbs sagādā prieku, jo īpaši socializējoties ar kolēģiem, mēs jūtamies nedaudz laimīgāki. Ir patīkami atrasties pazīstamu cilvēku lokā, uz kuriem var paļauties. Tāpēc, ja rodas iespēja sadraudzēties ar kolēģiem, to noteikti vajadzētu izmantot.
Tomēr vienmēr jāpatur prātā, kādas tēmas ir piemērotas darba vietā. Ja neesat pārliecināts, vai varat pilnībā uzticēties kādam cilvēkam, sarunā saglabājiet zināmu distanci. Neesiet atvērta grāmata visiem, lai vēlāk nekļūtu par savas runīguma upuri.
Mēģiniet atrast līdzsvaru starp noslēgtību un profesionalitāti, lai saglabātu gan harmonisku darba vidi, gan savu integritāti.
Draudzība starp kolēģiem: Vai priekšrocības vai trūkumi atsver trūkumus?
Nozīmējis Vitalii Shynakov